mērglis
mērglis -ļa, v.; sar.; niev.
1.Gļēvulis.
PiemēriUn tagad, kad klāt jau Mazkalnu durvju priekša, kad Monika jau pa logu redzējusi, tagad atpakaļ grieztos tikai mērglis. Tā Jānis sevi drošināja.
2.Vārgulis, nīkulis.
PiemēriSivēni kā mērgļi, kviec un neēd.
Avoti: 5. sējums