Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīļums
mīļums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → mīļš1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriEsmu stipri samulsusi no viņu mīļuma un negaidītās uzmanības.
2.Vispārināta īpašība → mīļš2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 5. sējums