mīļš
mīļš -ais; s. -a, -ā
mīļi apst.
1.Tāds, kas izraisa mīlestību (2), tāds, pret ko izjūt mīlestību (2). Tāds, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
PiemēriMīļi vecāki.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMīļš smaids.
1.2.Saistīts ar mīlestību (2). Saistīts ar dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
PiemēriPaldies tev, māt, par tavām mīļām rokām..
1.3.lietv. nozīmē: mīļais, -ā, v.; mīļā, -ās, s. Cilvēks, kas izraisa mīlestību (2), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (2). Cilvēks, kas izraisa dziļu sirsnību, draudzību, interesi.
PiemēriVisu viņš redzēja Gaiši kā dienā, Kas viņa mīļajiem Dzīvē bij gaidāms..
2.Tāds, kas izraisa mīlestību (1), tāds, pret ko izjūt mīlestību (1).
PiemēriMīļš dzīvesbiedrs.
2.1.Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pauž mīlestību (1).
PiemēriInstinktīvi viņš nojauta, ka atgrūst Viju šajā brīdī laikam gan nedrīkst, bet tai pašā laikā, dziļi samulsis, viņš apzinājās, ka baidās un nevar būt mīļš pret viņu.
2.2.lietv. nozīmē: mīļais, -ā, v.; mīļā, -ās, s. Cilvēks, kas izraisa mīlestību (1), cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
PiemēriMarija: Gan jau viņas mīļais tai asaras no acīm noskūpstīs..
3.Tāds, kas ir (parasti pastāvīgi) patīkams, vēlams, vajadzīgs. Arī vērtīgs, nozīmīgs.
PiemēriMīļa rotas lieta.
4.ar not. galotni. Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
PiemēriMikus (pieceļas): Mīļo Krustiņ - Krustiņš (sīvi): Nemīļo manis, es esmu slikts cilvēks...
4.1.lietv. nozīmē: mīļais, -ā, v.; mīļā, -ās, s.
Piemēri«Kas tev, mīļā, nekait,» viņa teica, neslēpdama skaudību, jo tā viešņai varēja tikai glaimot.
Stabili vārdu savienojumiAk tu mīļo (arī manu) dieniņ(u) (arī stundiņ(u)!). Ar mīļu prātu. Katru mīļu dienu (arī dieniņu).
Avoti: 5. sējums