mūžīgs
mūžīgs -ais; s. -a, -ā
mūžīgi apst.
1.filoz. Bezgalīgs laikā.
PiemēriMatērijas mūžīgā kustība.
2.Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi.
PiemēriMūžīga patiesība.
Stabili vārdu savienojumiAizmigt mūžīgā (arī mūža) miegā.
3.Pastāvīgs, nemitīgs.
PiemēriMūžīga nevaļa.
Avoti: 5. sējums