mūždien
mūždien [mūžˈdien] apst.
mūžadien [ˈmūžadien], [mūžaˈdien] apst.; retāk
mūžudien [ˈmūžudien], [mūžuˈdien] apst.; retāk
Vienmēr, pastāvīgi.
PiemēriĶeižu Anna staigāja mūždien saraudātām acīm.
- Ķeižu Anna staigāja mūždien saraudātām acīm.
- Mūždien.. neapšaubāmu interesi izraisījusi iespēja tieši aplūkot pētāmo objektu.
- ..maiznieka darbs mūždien ir bijis un būs godājams.
- «Mūžadien viņai jāskrien skriešus... Tak jau tā pati nevaļa..»
- «Dumpošanās nekad pie laba nav vedusi, to es teikšu mūžudien.»
Avoti: 5. sējums