Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mūždien
mūždien [mūžˈdien] apst.
mūžadien [ˈmūžadien], [mūžaˈdien] apst.; retāk
mūžudien [ˈmūžudien], [mūžuˈdien] apst.; retāk
Vienmēr, pastāvīgi.
PiemēriĶeižu Anna staigāja mūždien saraudātām acīm.
Avoti: 5. sējums