Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
madarains
madarains -ais; s. -a, -ā
madaraini apst.
1.Tāds, kas ir darināts madarojuma tehnikā.
PiemēriMadarains audums.
2.Sīks, smalks (par rakstu, ornamentu). Rotāts ar sīku, smalku rakstu, ornamentu.
PiemēriMadarains dvielis.
3.Tāds, kas ir krāsots (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
PiemēriMadaraina dzija.
Avoti: 5. sējums