Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
maisiņš
maisiņš -a, v.
1.Dem. → maiss.
2.savienojumā ar apzīmētāju; anat. Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas. Neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
PiemēriSakne [matam] atrodas ādas dziļumā, un to aptver mata maisiņš jeb mata somiņa.
  • Sakne [matam] atrodas ādas dziļumā, un to aptver mata maisiņš jeb mata somiņa.
  • Viena no biežāk sastopamām plakstiņu slimībām ir miežgrauds - akūts, strutojošs skropstu maisiņu vai.. tauku dziedzeru iekaisums.
  • Neārstēts konjunktivīts var būt par iemeslu asaru maisiņa iekaisumam..
3.Ādas kroka zem acīm.
PiemēriLaubes kungs kratīja galvu, bet maisiņi zem iegrimušajām acīm it kā piepūtās.
  • Laubes kungs kratīja galvu, bet maisiņi zem iegrimušajām acīm it kā piepūtās.
  • Zem viņa šaurajām acīm jau manīja nelielus maisiņus, pirmo pazīmi, ka.. no jaunekļa gadiem iesoļo vīra gados.
Avoti: 5. sējums