Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
majestāte
majestāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Ķeizara vai karaļa tituls un uzrunas forma. Kronēta persona.
Piemēri..viņu pieņēma viņa majestāte Zviedrijas karalis..
Avoti: 5. sējums