maltīte
maltīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Ēdiens ēdienreizei. Arī ēdiens.
PiemēriGaršīga maltīte.
- Garšīga maltīte.
- Gatavot maltīti.
- Ieturēt maltīti.
- Kamēr drānas žuva, viņš notiesāja savu parasto maltīti - desiņas ar kāpostiem.
- ..vira karavīru katliņos man likās garšīgāka par vissmalkākajām maltītēm, kādas biju baudījis savā mūžā.
- ..vīri un sievas lēja zupu šķīvjos. Visi bija izsalkuši, nostrādājušies, un maltīte gāja pie sirds.
2.Ēšana ēdienreizē. Arī ēšana.
PiemēriLūgt vakara maltītē.
- Lūgt vakara maltītē.
- Piedalīties maltītē.
- Atpūsties pēc maltītes.
- Maltīšu starplaikos viņš allažiņ uzmeklēja pieliekamo kambari..
- Viesiem cēla priekšā visu labāko, kas vien patlaban mājā bija. Maltītē netrūka gaļas, sviesta, olu, medus.
Avoti: 5. sējums