maltuve
maltuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Telpa (dzirnavās), kur maļ.
PiemēriKādreiz skaistais dzirnavu dīķis, kurā līgojās baltas ūdensrozes, bija nolaists, un malēji nevirināja maltuves durvis.
1.1.etn. Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
PiemēriPie dzīvojamiem kambariem nereti saglabājās jau agrāk celtie nelielie priekšnami, pieliekamie, maltuves.
2.Ierīce vielu malšanai. Uzņēmums, kurā darbojas šāda ierīce.
PiemēriKrita maltuve.
Avoti: 5. sējums