maltuve
maltuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Telpa (dzirnavās), kur maļ.
PiemēriKādreiz skaistais dzirnavu dīķis, kurā līgojās baltas ūdensrozes, bija nolaists, un malēji nevirināja maltuves durvis.
- Kādreiz skaistais dzirnavu dīķis, kurā līgojās baltas ūdensrozes, bija nolaists, un malēji nevirināja maltuves durvis.
- «Vai tu neesi apskatījis, varbūt dzirnavas var salabot?» - «Tad varētu jau. Maltuvē nav ne spradzis, ne dedzis, tikai vilnas kārstuve [kara laikā] uzspridzināta.»
1.1.etn. Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
PiemēriPie dzīvojamiem kambariem nereti saglabājās jau agrāk celtie nelielie priekšnami, pieliekamie, maltuves.
- Pie dzīvojamiem kambariem nereti saglabājās jau agrāk celtie nelielie priekšnami, pieliekamie, maltuves.
- Elpu atvilcis, Marčuls cēlās pie nākamā maluma. Atkal līdz ar dzirnu rūkoņu maltuvē atritinājās sidrabainais dziesmu kamols.
- Dziesmām gāju druviņā, Dziesmām gāju maltuvē. Kad darbiņu padarīju, Tad priecīgi padzīvoju.
2.Ierīce vielu malšanai. Uzņēmums, kurā darbojas šāda ierīce.
PiemēriKrita maltuve.
- Krita maltuve.
- ..vajadzētu izbūvēt lielas jaudas kaļķu maltuves..
- Cīrulim draudēja izcelties pavisam lielas nepatikšanas ar kādu sāls maltuvi, kurai tas bija izgādājis lielākus valsts kredītus.
Avoti: 5. sējums