manevrēt
manevrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.mil. Veikt manevru (1).
PiemēriDaudz grūtāk partizāniem bija manevrēt sadrumstalotajā Cīravas-Sakas masīvā un retajos piejūras silos abpus Pāvilostai.
2.Virzoties bieži mainīt virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ) — par transportlīdzekļiem.
PiemēriTvaikonītis lēnām atpeld no krasta. Bridi manevrē uz priekšu un atpakaļ, apgriežas un pa šauru spraugu slīd uz jūru.
2.1.Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Piemēri«Cik tu esi gudra!» es viņu [sievu] uzlielīju, lēkdams pāri dzelzceļa sliedēm un manevrēdams starp kokvilnas ķīpām, kas bija sakrautas uz ostas bruģa pie noliktavām.
2.2.trans. Virzīt (transportlīdzekli), bieži mainot (tā) virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ).
Piemēri..saliecies vēroju, kā tēvocis veikli manevrē vāģi [automobili] starp izbrauktā ceļa grambām.
3.parasti 3. pers. Tikt vairākkārt virzītam pa stacijas sliežu ceļiem (piemēram, vilcienu sastādīšanai) — par lokomotīvēm, vagoniem.
PiemēriLēni manevrē vilcienu sastāvi, gar peronu nostājas garnizona kareivji, atspiež sagaidītāju pūli..
Stabili vārdu savienojumiManevrējošā lokomotīve.
4.Rīkoties (ar ko) pēc vajadzības, mainot izlietojuma vietu, veidu u. tml.
PiemēriJāpastāsta par vēl vienu apvienības priekšrocību - iespēju manevrēt ar materiāliem un naudas līdzekļiem. Tagad mēs tos ieguldām tajā ražošanas iecirknī, kam visvairāk vajadzīgs.
5.Veikli, arī viltīgi, aplinkus rīkoties, veikli, arī viltīgi izturēties.
Avoti: 5. sējums