mantkāre
mantkāre -es, s.; parasti vsk.
Ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Arī mantkārība.
PiemēriViņš nīda mantkāri, augstprātību un alkas pēc varas, kas padara cilvēkus par vilkiem un sarīda citu pret citu..
- Viņš nīda mantkāri, augstprātību un alkas pēc varas, kas padara cilvēkus par vilkiem un sarīda citu pret citu..
- Vislielākā rakstnieces veiksme neapšaubāmi ir romāna centrālais tēls Buše Pikčurniene, kurā ārkārtīgi spēcīgi iemiesotas ekspluatatoru šķiru pārstāvju viszemiskākās rakstura iezīmes: mantkāre, nenovīdība, nežēlība, atriebība un liekuļota dievbijība.
Avoti: 5. sējums