Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mantkārīgs
mantkārīgs -ais; s. -a, -ā
mantkārīgi apst.
1.Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme iedzīvoties.
PiemēriViņš tagad gatavs plēsties par katru krēslu. Mantkārīgs viņš arī agrāk bija, bet tagad...
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMantkārīgs nolūks.
Avoti: 5. sējums