Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
maršals
maršals -a, v.
1.Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
PiemēriIeroču šķiras maršals.
  • Ieroču šķiras maršals.
Stabili vārdu savienojumiPadomju Savienības maršals.
  • Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
2.vēst. Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis. Vēlēta muižniecības amatpersona.
PiemēriBruņniecības maršals.
  • Bruņniecības maršals.
  • Ievēlētie [Kurzemes hercogistes] landtāga pārstāvji noteiktā dienā sapulcējās Jelgavā, kur parasti no rīta piedalījās baznīcas dievkalpojumā. Pēc tam viņi ievēlēja landtāga priekšsēdētāju jeb maršalu, kura uzdevums bija vadīt sēdes un pārstāvēt landtāgu.
  • Livonijas ordeņa padomnieki un administratori. Zemes maršals.. - augstākā amatpersona tūlīt pēc mestra, kara lietu pārzinātājs.
3.vēst. Zirgu uzraugs karaļa galmā (viduslaiku Francijā).
4.novec. Cilvēks, kas vada sarīkojumu, svinības.
Avoti: 5. sējums