maršēt
maršēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā. Arī iet, staigāt.
PiemēriNo vilciena izkāpa braša auguma kazaku formā tērpies karavīri un uzsāka staigāt pa peronu turp un atpakaļ... Viņš vientuļi maršēja, reizēm atsēdās apstādījumu malā uz sola, tad maršēja atkal..
1.1.Soļot ierindā noteiktā ritmā.
PiemēriŠad un tad kaut kur maršēja kāda kareivju kolonna pilnā kaujas gatavībā, nesdama viļņveidīgi līgojošo durkļu mežu pār galvām..
Avoti: 5. sējums