maršēt
maršēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā. Arī iet, staigāt.
PiemēriNo vilciena izkāpa braša auguma kazaku formā tērpies karavīri un uzsāka staigāt pa peronu turp un atpakaļ... Viņš vientuļi maršēja, reizēm atsēdās apstādījumu malā uz sola, tad maršēja atkal..
- No vilciena izkāpa braša auguma kazaku formā tērpies karavīri un uzsāka staigāt pa peronu turp un atpakaļ... Viņš vientuļi maršēja, reizēm atsēdās apstādījumu malā uz sola, tad maršēja atkal..
- Priekšsēdētājs Bargais likās neizgulējies, it kā nevis Grāpītis, bet viņš augu nakti maršējis pa dziļajām kupenām no kantora ēkas gar klēti līdz liellopu fermai un atpakaļ..
1.1.Soļot ierindā noteiktā ritmā.
PiemēriŠad un tad kaut kur maršēja kāda kareivju kolonna pilnā kaujas gatavībā, nesdama viļņveidīgi līgojošo durkļu mežu pār galvām..
- Šad un tad kaut kur maršēja kāda kareivju kolonna pilnā kaujas gatavībā, nesdama viļņveidīgi līgojošo durkļu mežu pār galvām..
- ..karaspēks, atstājis kuģus, maršēja uz Tanžeru un apmetās nometnē pie pilsētas.
- ..te maršējuši Napoleona grenadieri, Kutuzova pulki...
Avoti: 5. sējums