maskēties
maskēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Maskēt1 sevi.
PiemēriDažreiz [medībās] zosīm var piezagties.., maskējoties ar vecu tīklu, kura iepīts siens vai apkārtnei pieskanīga veca zāle.
- Dažreiz [medībās] zosīm var piezagties.., maskējoties ar vecu tīklu, kura iepīts siens vai apkārtnei pieskanīga veca zāle.
- ..bandīti [uzbrūkot] bijuši maskējušies un ieņēmuši mutē korķus..
2.Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
PiemēriMaskēties ar skaļām frāzēm.
- Maskēties ar skaļām frāzēm.
- Būtībā viņš nestrādā. Tas ir dīkdienis, kas maskējas ar aizņemtību, ar nevaļu.
- «Viņš [Zuments] maskējas,» Ozolnieks rāmi saka... «Zuments izliekas ciešams, bet patiesībā ir dažādu nekārtību cēlājs»..
Avoti: 5. sējums