mažorīgs
mažorīgs -ais; s. -a, -ā
mažorīgi apst.
1.Jautrs, pacilāts. Mažors [2] (2).
PiemēriGleznu pamatnoskaņa ir mažorīga un mākslinieka kūsājošais temperaments izpaužas nevaldāmā krāsu priekā.
2.Mažors [2] (1).
PiemēriDziesmās par dziedāšanu melodijas visbiežāk ir pacilāti gaišas un līksmas, mažorīgas..
Avoti: 5. sējums