Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mežģīņots
-ais; s. -a, -ā
apst.
Mežģīņains.
PiemēriOtra roka, ietērpta mežģīņotā, tumši violetā cimdā, kā noguris putna spārns noliecās lejup..
Avoti: