Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
miegulīgs
miegulīgs -ais; s. -a, -ā; pareti
miegulīgi apst.
1.Miegains1.
PiemēriĶēniņienes dēls tāds miegulīgs.
Avoti: 5. sējums