miekšķēt
miekšķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
miekšēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; retāk
1.Mērcējot darīt mīkstu.
PiemēriMiekšķēt ūdenī zirņus.
1.1.Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
PiemēriRudens lietus miekšķē ceļus.
2.Mērcēt, lai atdalītu nost.
PiemēriMiekšķēt pudeļu etiķetes.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
PiemēriSvelme. Saule nežēlīgi miekšķē asfaltu..
Avoti: 5. sējums