mierīgums
mierīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → mierīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNakts mierīgums.
- Nakts mierīgums.
- Mājas mierīgums.
2.Vispārināta īpašība → mierīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKustību mierīgums.
- Kustību mierīgums.
3.Vispārināta īpašība → mierīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēku attiecību mierīgums.
- Cilvēku attiecību mierīgums.
4.Vispārināta īpašība → mierīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDomu mierīgums.
- Domu mierīgums.
5.Vispārināta īpašība → mierīgs5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKrāsas toņa mierīgums.
- Krāsas toņa mierīgums.
Avoti: 5. sējums