miesīgs
miesīgs -ais; s. -a, -ā
miesīgi apst.
1.Tāds, ar ko saista asinsradniecība. Īsts (5).
PiemēriMiesīgs brālis.
- Miesīgs brālis.
- Es tos cilvēkus pazīstu labāk nekā savus miesīgus vecākus.
2.Fizisks.
Piemēri..galīgais lēmums tā apstulbināja Sveķīti, ka.. miesīgā nespēkā viņš atslīga uz sola pie krāsns.
- ..galīgais lēmums tā apstulbināja Sveķīti, ka.. miesīgā nespēkā viņš atslīga uz sola pie krāsns.
- Noliku blakus šokolādes kārbu, uzgriezu radiolu un krietnu brīdi netraucēta izbaudīju garīgo un miesīgo saldumu.
- Annuža.. bija izveseļojusies miesīgi un garīgi tā, ka viņai ne tikvien nekas nekaitēja, bet nejuta arī nekāda vecu dienu grūtuma..
Avoti: 5. sējums