miestiņš1
miestiņš -a, v.; parasti vsk.
1.Pašdarīts, parasti salds, alus.
PiemēriPēc pāris dienām matrožu kubrika visslēptākajā nostūrī sāk smaržot pēc miestiņa, ko raudzē no kaltētas maizes.
- Pēc pāris dienām matrožu kubrika visslēptākajā nostūrī sāk smaržot pēc miestiņa, ko raudzē no kaltētas maizes.
- Luško: Vadzi, ko izdomāju! Līdz Biguļa ballei es pats paspēšu uzraudzēt miestiņu. Tikai gādā šurp naudu cukuram!
- Man bija mājās zeltaini zaļa māla krūze. Ne jau tā, no kuras es miežu miestiņu dzēru, bet cita.
1.1.reti Alus.
PiemēriFašisti bēga Pilzenes virzienā. Nē, šoreiz viņi nekāroja slaveno miestiņu, bet gan gribēja padoties gūstā amerikāņiem.
- Fašisti bēga Pilzenes virzienā. Nē, šoreiz viņi nekāroja slaveno miestiņu, bet gan gribēja padoties gūstā amerikāņiem.
2.Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
Avoti: 5. sējums