Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
miešķis
miešķis -ķa, v.
Rubiju dzimtas augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās.
PiemēriKrāsu miešķis.
Avoti: 5. sējums