mija
mija -as, s.
1.Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu). Secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā).
PiemēriDienas un nakts mija.
Stabili vārdu savienojumiGadu mija. Skaņu (arī fonēmu) mija.
1.1.Atrašanās secīgi (citam aiz cita).
Piemēri..šī zonālā struktūra, gaišāku un tumšāku zaļās krāsas toņu mija, rada malahīta lielo pievilcību.
Avoti: 5. sējums