minorīgs
minorīgs -ais; s. -a, -ā
minorīgi apst.
1.Skumjš, drūms. Minors [2] (2).
PiemēriMinorīgas noskaņas.
2.Minors [2] (1).
PiemēriBieži vakarēšanas dziesmām ir skumja noskaņa, tās veidojas minorīgās skaņkārtās.
Avoti: 5. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi