mitināties
mitināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) — par cilvēkiem.
Piemēri«Pirms gadiem pieciem, kad atnācu uz šejieni, kādu laiku mitinājos jumtistabiņā ..»
1.1.Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) — par dzīvniekiem. Eksistēt (kur) — par augiem.
PiemēriTurpat istabas priekšā atradās lopu kūtis - liela, gara ēka.., kuras vienā galā mitinājās aitas, otrā - zirgi..
1.2.pārn. Atrasties, darboties (kur) — par uzņēmumu, iestādi u. tml.
Piemēri..[apcietinājumu] vaļņa nišā, gandrīz zem klajas debess.. mitinās taverna.
Avoti: 5. sējums