Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
modināt
modināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
Piemēri«Celies, dēls, celies!» pārliekusies pār gultu un raustīdama mani aiz pleciem, modina māte.
1.1.intrans.
PiemēriModināt agri.
1.2.pārn. Rosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
PiemēriModināt darbaļaudis cīņai.
2.parasti 3. pers.; poēt. Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā).
PiemēriTroksnis modina visus: Vizbulītes caur sniega segu, Zālītes pabāž iz [no] zemes galvu, Pumpuri vaļā sprāgst No neapturami briestošām sulām..
3.Izraisīt (psihisku stāvokli).
PiemēriModināt uzticību.
Avoti: 5. sējums