modrīgs
modrīgs -ais; s. -a, -ā
modrīgi apst., pareti
1.Modrs1.
Piemēri«Tu gan, Pēterīt, dēliņ, varēji aiztecēt un Krustiņam ar Adāmu vēlreiz piekodināt, lai tie [pieguļā] jel ir uzmanīgi! Šādas naktis cilvēks nekad nevar būt diezgan modrīgs!»
- «Tu gan, Pēterīt, dēliņ, varēji aiztecēt un Krustiņam ar Adāmu vēlreiz piekodināt, lai tie [pieguļā] jel ir uzmanīgi! Šādas naktis cilvēks nekad nevar būt diezgan modrīgs!»
- Modrīgie māju suņi viņu saņēma riedami.
- Katrs.. varēja nodoties savai jautrībai vai skumjām, pār kurām modrīgi raudzījās saimnieka acs aiz bufetes.
Avoti: 5. sējums