Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
modrs
modrs -ais; s. -a, -ā
modri apst.
1.Tāds, kas uzmanīgi, neatslābstoši ko vēro, uztver.
PiemēriModrs naktssargs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTautas kontrolieru modrās acis seko, lai darbgaldi un iekārta tiktu izmantota efektīvāk..
2.Možs, mundrs.
Piemēri..[viņa] bija modra, šaudījās no viena pagalma stūra otrā.. un izrīkoja katru, kas pagadījās ceļā.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKaut gan sešdesmit gadu jau aizlaisti pār galvu, viņa vēl vienmēr ir cēla un stalta, ar modrām, tumšzilām acīm, kuras vecums nav paspējis saduļķot.
Avoti: 5. sējums