modrums
modrums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → modrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Modrība (1).
PiemēriSuņa modrums viņu izglāba.
2.Vispārināta īpašība → modrs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Modrība (2).
PiemēriVecumā viss modrums zūd.
Avoti: 5. sējums