modrība
modrība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → modrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņa vērīgā, pastāvīgā modrībā ievingrinātā acs uzreiz manīja, ka uz ielām kaut kas nav tā kā citus vakarus.
- Viņa vērīgā, pastāvīgā modrībā ievingrinātā acs uzreiz manīja, ka uz ielām kaut kas nav tā kā citus vakarus.
- Tā Dziļupietis [bankas direktors] juta, ka viņš.. par bankas varbūtējiem zaudējumiem bijis nomodā. Viņa amats prasīja modrību visās lietās.
- Viņam [maluzvejniekam] ar lūša modrību jāvēro, vai no upes neizpeldēs inspekcijas kutera masts..
2.Vispārināta īpašība → modrs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņai [Anužai] bij atnācis jaunības jautrums un modrība gandrīz jo vairāk nekā tad, kad Liena bij kopjama vēl maza.
- Viņai [Anužai] bij atnācis jaunības jautrums un modrība gandrīz jo vairāk nekā tad, kad Liena bij kopjama vēl maza.
Avoti: 5. sējums