Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
monolīts1
monolīts -a, v.
1.Liels viengabalains akmens. Liela viengabalaina, cieta (kā) masa.
PiemēriKatrs tāds granīta monolīts ir nākamās mašīnas svarīga sastāvdaļa.
2.Tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens. Tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas.
Piemēri..monolītu noslēdz mātes tēls, kas augšup izstieptās rokās tur bērnu.
Avoti: 5. sējums