Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
monomērs2
monomērs -ais; s. -a, -ā; ķīm.
monomēri apst.
Tāds, kas sastāv no monomēriem.
PiemēriMonomērs ogļūdeņradis.
Avoti: 5. sējums