morāls
morāls -ais; s. -a, -ā
morāli apst.
1.Saistīts ar morāli (1), tai raksturīgs.
PiemēriMorāls faktors.
- Morāls faktors.
- Morāls pienākums.
- Morāla problēma.
- Morālas tiesības.
- Morāls spēks.
- Morālā stāja.
- Morāls pagrimums.
- Realizējot tiesības un izpildot pienākumus, pilsoņiem un organizācijām jāievēro likumi, jācienī sociālistiskās sadzīves normas un komunismu cēlājas sabiedrības morālie principi.
- Mātei šis loks liekas kā apburts, jo viņas pasaules uztvere, kas visu vērtē morālās kategorijās, nespēja aizdomāties līdz daudz dziļākām tēva un dēla nesaskaņu saknēm.
2.Tāds, kas atbilst morāles normām. Tikumisks.
PiemēriCilvēka morālā vērtība.
- Cilvēka morālā vērtība.
- Morālā skaidrība.
- Morāli pilnveidoties.
- Morāli pāraugt.
- Latviešu tautas dziesmas pārliecinoši rāda to, kā darbs veido cilvēku par morālu būtni. Tik liela vara ir darbam latviešu tautas dziesmu tēlojumā.
3.Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka garīgo dzīvi.
PiemēriMorāls atbalsts.
- Morāls atbalsts.
- Morāli palīdzēt biedram.
- ..man bija un ir vajadzīgs ne tikai fiziskais pārākums, bet galvenokārt nepieciešama morālā uzvara, un to es varu gūt tikai ar savu dzīvi..
Stabili vārdu savienojumiMorāli nolietoties (arī novecot).
- Morāli nolietoties (arī novecot) — Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Avoti: 5. sējums