most
most mostu, mosti, most, pag. modu; intrans.; poēt.
1.Mosties1.
PiemēriGadu simti zem lāpstas čirkst un kā smiltis atbirst nost. Osiņa glezna... Vāzes kakls slaiks kā no miega most.
- pārn. Gadu simti zem lāpstas čirkst un kā smiltis atbirst nost. Osiņa glezna... Vāzes kakls slaiks kā no miega most.
2.parasti 3. pers. Mosties2.
PiemēriMan patīk rīti. Labi ceļā doties Ir tieši tad, kad diena tikko most..
- Man patīk rīti. Labi ceļā doties Ir tieši tad, kad diena tikko most..
- Most pilsēta gaišzilos sniegos, Jau aumaļām sarma krīt, Un visās antenās atskan: Rīts.
- Jo, kad most dzelme, sīkais vilnis aiz bailēm krasta kāpās skrien.
3.parasti 3. pers. Mosties3.
Piemēri..Rītam līdzi [skolotājai] droša doma most: Dzīvē skolēni par mani aizies tālāk..
- ..Rītam līdzi [skolotājai] droša doma most: Dzīvē skolēni par mani aizies tālāk..
- Es arī viņa [mežezera] krastā Bez rūpēm atlaižos, Un mierā neparastā Man jauni spēki most.
- Vairs viena grūta vēlēšanās most - lai sāpju īstumā nav jāpieviļas.
Avoti: 5. sējums