možs
možs -ais; s. -a, -ā
moži apst.
1.Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai. Arī aktīvs, darbīgs.
PiemēriMožs cilvēks.
- Možs cilvēks.
- Tie mūsu zemes dēli možākie, Kas gaišām acīm dzīvi pētī..
- ..priecīgs un možs viņš gāja savā dienas darbā, meta tīklus, lāpīja vadu, palīdzēja tēvam un māsai Lidijai pie zivju žāvēšanas.., vienmēr stalti nesa savu brūno galvu.
- ..istabā ātrā gaitā ienāca jauneklis, slaids augumā, kustīgs un možs.
1.1.pareti Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriMūsu priekšā jautri, moži kucēni..
- Mūsu priekšā jautri, moži kucēni..
1.2.Tāds, kura izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
PiemēriMožs smaids.
- Možs smaids.
- Možs skatiens.
- Moža seja.
- Možs gars.
- Možas domas.
- Ja zeme garo siltā reibumā, Ka asinīs tev spēkus vairo tā, Tad avots dara tavas acis možas.
- ..Rūdolfs tanī pašā možajā tonī pastāstīja, ka saticies ar Zaigu un Māri Tomariņu ceļgalā, mazliet izvizinājis un pats uz savu galvu jau puslīdz apsolījis rīt aizvest uz pilsētu..
- Balstīdamās uz bozītes, durvīs parādījās [slimā] Liena. «Redzat, es jau uz pekām!» viņa gribēja to pateikt moži, bet balss tikpat izskanēja tāda kā nespodra, kā aizsmakusi.
1.3.Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
PiemēriMoža saruna.
- Moža saruna.
- Blaumanis arvien ņēma ļoti možu dalību sabiedriskajā dzīvē..
- Cel acis augšup, draugs, Lai redz tās tālāk, možāk. Ir bagāts rudens zvaigžņu lauks, Bet mūsu zvaigzne visuspožā.
1.4.Tāds, kas izraisa aktivitāti, rosīgumu (piemēram, par krāsu).
PiemēriMožs debesu zilums.
- Možs debesu zilums.
- Biezākie, [telpas daļu] norobežojošie aizkari izvēlami možās, dzīvās krāsās vai rakstaini.
Avoti: 5. sējums