Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mugurējs
mugurējs -ais; s. -a, -ā; parasti ar not. galotni.
Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) pusē, kas ir tuvāk mugurai.
PiemēriKakla mugurējie muskuļi.
  • Kakla mugurējie muskuļi.
  • Acs ābola mugurējā daļa.
  • Ja kakla skriemeļu ķermenī ir radušies sānu iztilpumi.., rodas tiešs spiediens uz rīkles mugurējo sienu.
Avoti: 5. sējums