muiža
muiža -as, s.; vēst.
Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs. Šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
PiemēriMuižas īpašnieks.
- Muižas īpašnieks.
- Muižas valdītājs.
- Muižas nomnieks.
- Muižas pārvaldnieks.
- Valsts muiža.
- Kroņa muiža.
- ..zvejot jau nebija brīv, zvejas tiesības piederēja vienīgi muižai.
- Savos stāstos par latviešu lauku dzīvi Birznieks-Upītis bieži skar latviešu zemnieku attieksmes pret muižu un vācu baroniem. Šie stāsti asi atsedz neģēlīgo muižas un baronu patvaļu..
- Visļaunākais bija, ka jaunākā laikā muižu arendatori.. sāk ierīkot jaunas lopu muižas,.. pavairodami arī klaušu nastas.
- «..muižas kungs.. manas Ģēģeru mājas noplēsa un izārdīja un tos laukus jeb sējumu zemi pie savas muižas laukiem piedalīja ...»
- Smalku un jaunu sievu viņš precēja, kaut gan muižas ļaudis un vēl viens otrs zinātājs smīnēja.
- Viņš stāstīja senas teikas, ko bija dzirdējis, gan muižas gaitās iedams, gan no sava tēva un mātes.
- Zviedru valdība 1680. gadā sāka attiecināt muižu redukcijas likumu arī uz Vidzemi.
Stabili vārdu savienojumiČuču (arī miega) muiža.
- Čuču (arī miega) muiža sar. — Saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu).
- Liela muiža (arī lieta, nelaime) sar. — Saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- Lopu muiža — Muižas galvenā palīgsaimniecība.
- Mācītāja muiža — Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
- Muižas (arī klaušu, kungu) gaitas — Klaušu pildīšana.
- Muižas kungs — 1. Muižas īpašnieks vai valdītājs.2. Muižkungs.
- Muižas ļaudis (arī saime) — Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
- Muižas skolas — Feodāļu izveidotas zemnieku skolas.
- Muižas tiesības — Muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
- Muižu redukcija — Lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
Avoti: 5. sējums