Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
muldēt
muldēt muldu, muldi, muld, pag. muldēju; trans.; vienk.
1.Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
PiemēriNabaga Skrastiņš bij atšļucis uz ragavām un muldēja tur nesaprotamus vārdus un smējās.
  • Nabaga Skrastiņš bij atšļucis uz ragavām un muldēja tur nesaprotamus vārdus un smējās.
  • ..Tāle kaut ko tur muldēja, neviens gan nesaprata, pareizi vai nepareizi..
1.1.intrans.
Piemēri..mūsu kaimiņš blakus mājā, tas arī sāk pļāpāt un muldēt bez apstājas.
  • ..mūsu kaimiņš blakus mājā, tas arī sāk pļāpāt un muldēt bez apstājas.
  • «Beidz te muldēt un labāk palīdzi zēniem! Viņi taisa tavu sekciju!»
  • Auguste: Nevar jau nu ar visu ticēt - tie cilvēki daudz muld, bet viņa stāstīja, ka tur jau bijis vesels skandāls..
Stabili vārdu savienojumiMuld kā pa ķešu.
Avoti: 5. sējums