muldēt
muldēt muldu, muldi, muld, pag. muldēju; trans.; vienk.
1.Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
PiemēriNabaga Skrastiņš bij atšļucis uz ragavām un muldēja tur nesaprotamus vārdus un smējās.
- Nabaga Skrastiņš bij atšļucis uz ragavām un muldēja tur nesaprotamus vārdus un smējās.
- ..Tāle kaut ko tur muldēja, neviens gan nesaprata, pareizi vai nepareizi..
1.1.intrans.
Piemēri..mūsu kaimiņš blakus mājā, tas arī sāk pļāpāt un muldēt bez apstājas.
- ..mūsu kaimiņš blakus mājā, tas arī sāk pļāpāt un muldēt bez apstājas.
- «Beidz te muldēt un labāk palīdzi zēniem! Viņi taisa tavu sekciju!»
- Auguste: Nevar jau nu ar visu ticēt - tie cilvēki daudz muld, bet viņa stāstīja, ka tur jau bijis vesels skandāls..
Stabili vārdu savienojumiMuld kā pa ķešu.
- Muld kā pa ķešu idioma — Saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
- Muldēt (arī runāt sar.) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem idioma — Ļoti daudz runāt, pļāpāt.
Avoti: 5. sējums