muldoņa
muldoņa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; vienk.
1.Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
PiemēriCiest viņa nevarēja šo muldoņu, šo pļāpu, šo izdomātāju un meli.
2.s. Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
PiemēriTik droša viņa vairs nebija, skats vairījās Oskara acu. «Vai tev kas sastāstīts?» - «Nē, Zenta, es neklausos ļaužu muldoņā.»
Avoti: 5. sējums