Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mulča
mulča -as, s.; lauks.
Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
PiemēriVissekmīgāk ūdens iztvaikošanu no augsnes ierobežo speciāli šim nolūkam ražotas piesātinātas papes segas, mulčas..
Avoti: 5. sējums