Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mūķīzeris
mūķīzeris -ra, v.
Mūķis.
PiemēriMergins ienāca, apkrāvies ar dažādiem mūķīzeriem un vecu atslēgu saišķi, un strupi noprasīja: «Kur atvilktne?» Kārlēns piegāja pie galda.. un klusējot paraustīja rokturi.
  • Mergins ienāca, apkrāvies ar dažādiem mūķīzeriem un vecu atslēgu saišķi, un strupi noprasīja: «Kur atvilktne?» Kārlēns piegāja pie galda.. un klusējot paraustīja rokturi.
  • Desmit darba gados.. [izmeklētāja] saimniecībā uzkrājusies visai krietna ielaušanās rīku kolekcija: dažādu sistēmu slēdzenes, atslēgu saišķi, mūķīzeri..
  • Mūķīzeru sainis [klaidonim] vienmēr kabatā..
Avoti: 5. sējums