Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mulati
mulati -u, v.
mulats -a, v.
mulate -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
2.arī vsk. Šis grupas pārstāvis.
PiemēriPadziedi par nēģerieti melnu Un par mulatu, kas sambā joņo straujš..
  • Padziedi par nēģerieti melnu Un par mulatu, kas sambā joņo straujš..
  • Būru tēvi nicināja savus bērnus, ko bija dzemdējušas hotentotu sievietes. Savukārt mulati - balto un afrikāņu pēcnācēji - skatījās no augšas uz mātes cilts ļaudīm.
  • ..«uz mūsu kuģi atsteidzās jauna, skaista mulate un lauzītā angļu valodā kaut ko stāstīja..»
Avoti: 5. sējums