mukt
mukt mūku, mūc, mūk, pag. muku; intrans.; sar.
1.Bēgt1.
PiemēriMan patiesi likās, ka pirtī ir kāds šausmīgs puika, un es muku laukā meitām pakaļ... Es nesapratu, kur nu skriet, un sāku aiz bailēm raudāt.
1.1.Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
Piemēri..viņš [skolēns] vēl nebija izšķīries par savu ceļa mērķi: iet tikai droši uz priekšu skolotājam pretī vai mukt atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiMūk (arī bēg) kā velns no krusta.
1.2.Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
Piemēri..Pēteris muka no Kupenām vēl pa divi lāgi, bet vienreiz tika noķerts jau ceļa galā un otrreiz.. pārradās pats..
2.Bēgt3.
Piemēri«..aizgājis pensijā, muku no cilvēkiem. Kā kādu redzu, tā slapstos prom. Likās, ka tūlīt teiks: nu ko tu te, vīra cilvēks, slaisties un neko nedari.»
3.Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
PiemēriGredzens mūk nost no pirksta.
Avoti: 5. sējums