bēgt
bēgt bēgu, bēdz, bēg, pag. bēgu; intrans.
1.Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
PiemēriMesties bēgt.
1.1.Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
PiemēriDeg liesmās Piektais gads kā zobens zvīļojot, Bēg vācu kungi prom, tiem zeme grīļojas.
Stabili vārdu savienojumiBēg kā velns no krusta.
1.2.Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
PiemēriGatiņš: Baibiņ.. Nu tad bēgsim prom no mājām... Bēgsim, rokās saķērušies. Visi guļ, neredzēs.
1.3.Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības.
PiemēriBēgt no cietuma.
1.4.Panikā atkāpties (par karavīriem).
PiemēriLec kājās vīri un trauc, un skrien. Rokas granātas plīst, un mutuļo dūmi, - un atkāpjas vāci, un bēg, un klīst.
2.Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
PiemēriSimtiem tūkstošiem kurzemnieku, bēgot no nīstā gadsimtu ienaidnieka [vāciešiem], pameta tēvutēvu sētas un iedzīvi..
3.Vairīties (no cilvēkiem).
PiemēriBēgt no sabiedrības.
Stabili vārdu savienojumiBēgošs skatiens.
3.1.Vairīties (no kā nepatīkama).
PiemēriBēgt no lietus.
3.2.pārn. Neiestāties, neizraisīties (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
PiemēriAndrejs.. centās tūlīt iemigt. Bet jo vairāk centās, jo tālāk bēga miegs. Galvā jaucās visdažādākās domas..
4.trans.; novec. Vairīties.
PiemēriSpīdola [Lāčplēsim]: Kā nāvi tev dusu būs bēgt! Ne dusēt tev nebūs, ne mieru slēgt!
Avoti: 2. sējums