Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mūks
mūks -a, v.
mūķene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Reliģiskas korporācijas (klostera, garīga ordeņa) loceklis, kas dzīvo klosterī.
PiemēriKā čurkstes klinšu alās nepieejamās akmens cellēs mita mūki vientuļnieki, seno rokrakstu pārrakstītāji - salstoši, pusbadaini, acu gaismu zaudēdami.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot kā mūkam.
Avoti: 5. sējums