muklājs
muklājs -a, v.
1.Staigna, purvaina vieta.
PiemēriMuklāju purvs.
- Muklāju purvs.
- Gusts muklājus.. pazina labi. Tikai retās vietās tiem varēja pa ciņiem pārlaipot pāri. Tāds gājiens bij bīstams..
- Kājas brīžiem sagrima muklājā, kas rāva nost zābakus.
- Pamazām apkārtne kļūst zemāka un purvaināka... Starp augstiem meldrājiem un garu, asu zāli ļauni spīguļo muklāju zaļās acis.
1.1.pārn. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
PiemēriDzīves muklājs.
- Dzīves muklājs.
Avoti: 5. sējums