Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mumificēt
mumificēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
Piemēri..nolēmām arī mumificēt putnus... Aptiekā iegādājāmies ēteri, formalīnu un potējamās adatas.
2.med. Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā.
Avoti: 5. sējums