Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
murkšķis2
murkšķis -ka, v.; sar.
1.Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Murmulis (1).
2.Sajaukts (kā) kopums.
PiemēriMurkšķis ir sarežģīta lieta.
Avoti: 5. sējums